Latvijas attīstības pamatā ir sakārtota uzņēmējdarbības vide


Pēdējo gadu laikā arvien biežāk no tiem, kas ir pie varas, un sabiedrības dzirdam, ka uzņēmējdarbība ir tā joma, kas vienīgā spēj Latviju izcelt no ekonomiskās bedres un veicināt Latvijas attīstību. Cilvēki tiek mudināti veidot savus uzņēmumus, ražot vērtīgas, kvalitatīvas preces un pakalpojumus, eksportēt, maksāt nodokļus, algot cilvēkus. Protams, tas viss ir jādara, taču ir svarīgi arī radīt uzņēmējdarbībai piemērotu, veicinošu un atbalstošu vidi.

Viena no sfērām, pie kuras sakārtošanas plānoju strādāt un kā dēļ kandidēju šī gada ārkārtas Saeimas vēlēšanās, ir uzņēmējdarbības veicināšana.

Desmit gadus strādājot un vadot savu uzņēmumu, man ir pilnīgi skaidri vairāki problēmjautājumi, ar kuriem jāsāk, lai veicinātu valsts un biznesa vides savstarpējo sadarbību. Un vēlos uzsvērt vārdu “sadarbība”, jo tieši šādām jābūt attiecībām – kad uzņēmumi jūtas atbildīgi pret valsti, var un vēlas maksāt nodokļus, savukārt valsts domā par to, kā veicināt jaunu uzņēmumu rašanos un nodrošināt stabilus, nemainīgus un taisnīgus noteikumus organizāciju darbībai.

Es jau šobrīd saskatu vairākas būtiskas izmaiņas, kas jāveic likumdevējam, tādējādi mazinot slogu uz uzņēmumiem un nestabilitāti, ar kādu šobrīd diemžēl vairums saskaras:

Paredzama un stabila nodokļu sistēma
Tuvākajā laikā nekādā gadījumā un veidā nedrīkst palielināt kopējo nodokļu slogu. Vēl vairāk, ir nepieciešama jau esošā nodokļu sloga taisnīgāka pārdale. Ir jāpalielina neapliekamais minimums un jāievieš princips, ka lielākus nodokļus maksā, piemēram, nesakārtoto graustu īpašnieki, nekustamā īpašuma spekulanti un cilvēki ar lieliem ienākumiem, bet mazākus nodokļus tie, kuru ienākumi ir mazi.

Ir jāievieš vienota IIN sistēma visiem ienākumiem, par kuriem ir maksāts nodoklis, vienalga vai tā ir darba samaksa vai ienākumi no kapitāla. Turpretī no kapitāla iegūtajiem ienākumiem tāpat kā darba samaksai jāievieš neapliekamais minimums.

Piešķirot nodokļu atlaides, uzņēmumi ir vairāk jāmotivē investēt izglītības un pētniecības projektos, jo tie ir ilgtermiņa ieguldījumi konkurētspējas un produktivitātes paaugstināšanā.

Līdz 5% vai vēl vairāk jāsamazina uzņēmumu ienākumu nodokļu likme par reinvestēto peļņas daļu. Tas vēl vairāk motivēs uzņēmējus investēt un attīstīt savu uzņēmējdarbību, kas jau tuvākajos gados palielinās šo uzņēmumu apgrozījumu un nostiprinās to pozīcijas gan vietējā, gan ārvalstu tirgos.

Nodarbinātība
Viena no būtiskākajām problēmām šobrīd Latvijā joprojām ir bezdarbs. Pabalstu sistēma šobrīd nefunkcionē tā, kā vajadzētu, jo nereti cilvēki, kas saņem bezdarbnieku pabalstu, neredz sev iespējas, viņiem nav vēlēšanās atgriezties darba tirgū. Pabalstu sistēma ir jāveido tā, lai tā maksimāli veicinātu jaunu darbavietu rašanos. Pašvaldībām ir jādod tiesības pašām lemt par pabalstu nepieciešamību vadoties no konkrētās situācijas, ne tik daudz no valsts noteiktiem obligātiem nosacījumiem.

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu labklājību, darba devēji jāieinteresē iesaistīt darbiniekus 3. pensiju līmenī. Tas palielinās iemaksas cilvēku privātajos pensiju plānos un nodrošinās stabilitāti nākotnē pēc darba gaitu beigšanas. Un tieši darba devēji var būt tie, kas šo sistēmu veicina. Savukārt dažādos fondos un vispār valsts iestāžu kontos esošā nauda jātur nevis ārvalstu bankās un tālāk jāinvestē dažādos ārvalstu tirgos un uzņēmumos, bet gan tieši pretēji – jātur vietējās Latvijas bankās un jāinvestē vietējos Latvijas uzņēmumos.

Taisnīgums
Noteikumiem gan likumdošanas līmenī, gan reālajā pasaulē visiem jābūt vienādiem. Tikai tā ir iespējams nodrošināt konkurenci, kas savukārt veicina attīstību un uzlabo vispārējo labklājību. Šobrīd Latvija ir starp valstīm ar visaugstākajiem korupcijas rādītājiem. Tas savukārt ir viens no galvenajiem iemesliem, kas traucē valsts attīstību. Korupcijas riskus iespējams samazināt, padarot procedūras vienkāršākas un pārredzamākas. Ja procesi būtu skatāmi tiešsaistē, tiktu nodrošināts, ka par katru lēmumu, katru līgumu, katru projektu ir atbildīgs kāds konkrēts cilvēks nevis grupa, kurā katrs atrunājas, ka “iespējams viņš ir bijis viens no parakstītājiem un par detaļām nav informēts”, pilnībā mainītos ierēdņu un valsts amatpersonu attieksme. Un tas attiecināms uz visām valsts pārvaldes institūcijām un procesiem.

Šie, manuprāt, ir būtiski jautājumi, ar kuriem jāsāk, lai, pirmkārt, sakārtotu valsts pārvaldes sistēmu un, otrkārt, ļautu esošajiem un potenciālajiem uzņēmējiem saprast, ka darboties Latvijā ir iespējams likumīgi un veiksmīgi. Vispirms ir jārada stabilitāte un jāpanāk uzticēšanās, pēc tam, jāveicina un jāattīsta sadarbība ar uzņēmējiem, uzklausot viņu viedokļus un idejas, kam jāseko tālākām reformām.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s