Šodien izlasīju “db.lv” rakstu, kurā “Latvijas finieris” vadītājs Juris Biķis pauž viedokli, ka Latvijas valsts, tās karogs un arī valdība jāmīl – un tikai tā mēs pamazām uzlabosim savu ekonomiku. Arī es nolēmu paturpināt šo tēmu no sava skatupunkta.

Es NEUZSKATU, ka:

• Latvijas valdība un visi tās lēmumi ir tādi, kā es vēlētos;
• visi Latvijas politiķi un visi ierēdņi ir svētie;
• Latvijā ir vislabākā policija un vistaisnīgākā tiesa;
• Latvijā ir viszemākais korupcijas līmenis;
• .. un tā varētu turpināt…

Un līdz ar to mums pamatā veidojas sekojoša izvēle:

A. Ņemt un zagt, kampt, cik tik var, korumpēties un “čakarēt” valsti, kā vien iespējams. Tikai vienlaikus jāņem vērā atziņa, ka agrāk vai vēlāk šis scenārijs novedīs pie slikta gala gan pašiem pārkāpējiem, gan protams neuzlabos situāciju valstī kopumā.

B. Lamāties par notiekošo, saukt visus par idiotiem un citādi gānīties (“B” izvēli var apvienot ar “A” izvēlni). Šis varētu šķist “optimāls” variants, jo rezultātā lamātājs it kā kļūst gudrāks par deputātiem un ministriem. Bet, vai no tā kas mainās un vēršas uz labo pusi valstī?

C. Iedomāties, kādu valsti mēs katrs vēlētos, un ar savām darbībām kaut vai pamazām, soli pa solim piedalīties šīs “ideālās” valsts veidošanā, vai vismaz censties nerīkoties pretrunā ar savas “ideālās” valsts pamatprincipiem.

Ar “A” un “B” viss ir “kārtībā”, tos, manuprāt, nav vērts sīkāk iztirzāt, tāpēc mazliet vairāk  pakomentēšu vien iespēju “C”.

Kā es pats pirms pāris mēnešiem ķēros pie savas “ideālās valsts” veidošanas:

1) Pats priekš sevis izvēlējos galvenās raksturiezīmes, kādām jāpiemīt manai ideālajai valstij, kas sastāvēja no tiem pašiem visiem zināmajiem uzstādījumiem kā: korupcijas izskaušana, godīgi valsts pasūtījuma konkursi, taisnīga tiesa, pienācīgas pensijas un pabalsti, nacionālo vērtību saglabāšana u.t.t.

2) Beidzu kurnēt par notiekošo un sāku skatīties, ko es reāli varu darīt savas “ideālās” valsts labā.

3) Rezultātā piedalījos gan nesenajās parakstu vākšanās, gan dažās tautas sanākšanās, gan uzrakstīju pāris rakstus internetā, gan aicināju manā pārraudzībā esošās interneta bibliotēkas “Atlants.lv” lietotājus parakstīties par Latviešu valodu, tāpat arī es iestājos partijā “Visu Latvijai!” un tagad partijas darbības ietvaros cenšos kaut vai pamazām realizēt tālāk savu sapni par ideālo valsti.

Es ar šo rakstu gribu pateikt sekojošo: nav jau obligāti stāties kādā partijā, piedalīties gājienos u.tml., bet svarīgi būtu kaut vai vismaz iedomāties savu “ideālo” valsti un atcerēties par to tad, kad jāiet uz kārtējo parakstu vākšanu, kārtējām vēlēšanām, jāiestājas par kādu taisnāku politiķi vai pret ielikteņiem un oligarhiem. “Mana balss jau neko neizšķirs” un tamlīdzīgiem izteikumiem nav vietas nedz ideālā valstī, nedz tās veidošanā. Ja katrs no mums kaut ar visniecīgāko darbiņu, kaut ar savu vienu balsi nepiedalīsies labākas nākotnes veidošanā, tad nenotiks pilnīgi nekas – pilnīgi nekas labs, jo mēs to nebūsim nopelnījuši.

Bet, protams vienkāršāk ir izvēlēties opcijas “A” un “B”, taču pie kā nonāksim pa to ceļu…

————————

P.S. Kāda, Tavuprāt, ir labāka nākotne, par ko balsot un ko tieši darīt – tas ir Tavā paša ziņā. Galvenais – padomā par to un kaut pamazām sāc darīt. Latvijai Tu esi vajadzīgs, bet vai Tev ir vajadzīga ideāla valsts, sava valsts, ideāla Latvija?