Ja sieviete vēlas tēva atbalstu dzemdībās un tēvs to atsaka, jo viņam tas ir “pretīgi”; “bail no asinīm”; “liekas, ka sieviete pēc tam varētu šķist neseksuāla”; “kaut kā negribas” u.tml., es uzskatu, ka vīrietis ir pilnīgs jefiņš, mīkstais, idiots un impampiņš – u.c.tml. Vai arī, varbūt, viņš vienkārši nezina nākamos 10 iemeslus, kāpēc viņa līdzdalība ir ārkārtīgi svarīga.

1. Kad kādam ir grūti, ir patīkami, ja mīļotais cilvēks ir blakus – kaut vai, lai būtu uz ko dusmoties vai kas sasmīdina, runājas, uzklausa. Neesmu dzemdējis, bet esmu bijis blakus – grūti un sāpīgi ir ļoti, ļoti. Mana sieva, dzemdējot pirmo reizi, teica, ka tās ir lielākās sāpes, kādas viņa jebkad ir piedzīvojusi un iepriekš pat iedomāties neesot varējusi, ka būs tik ļoti sāpīgi. Šīs milzu sāpes pārdzīvot vienam, varētu būt vēl smagāk. Ja pat ir noslēgts dzemdību līgums ar ārstu vai vecmāti, parasti tas nebūt nenozīmē, ka attiecīgais cilvēks “turēs rociņu” visas piecas, desmit vai divdesmit stundas pirms dzemdībām, bet gan tikai piedalīsies pašā izstumšanas procesā.

2. Kāds cilvēks blakus vienkārši ir vajadzīgs kā palīgs. Dzemdību laikā mātei var vajadzēt iet pastaigāties pa gaiteni. Ir labi, ja kāds dod atbalstošu roku. Tāpat arī palīgs ir vajadzīgs, ja jāpadod krūzīte, jāpasauc vecmāte vai kaut kas jāatrod dzemdību somā un jebkurā citā situācijā, kas veidojas nepārtraukti. Jūs esat vajadzīgs savai mīļotajai praktiski visu laiku.

3. Uzskatu, ka piedalīšanās un savas mīļotās atbalstīšana ir mazākais, ko vīrietim būtu jādara, ņemot vērā, ka visas fiziskās ciešanas gan bērna iznēsāšanā, gan dzemdībās, gan arī pēc tam, barojot un rūpējoties par mazuli tuvāko gadu, parasti gulstas uz māti. Vīrietim vienkārši nav tiesību “pamest” savu ceļabiedreni “zem vilciena” un, kamēr tā mocās, bārā ar draugiem vai mājās pie TV “sūkt” aliņus. Tas vienkārši ir necilvēcīgi un vīrietis, kas uz to ir spējīgs, pats ir pelnījis pamešanu brīdī, kad viņam ir vissmagāk.

4. Tēvam dzemdību procesā ir iespēja pārgriezt nabas saiti. Nekas baigi skaists un baudāms tas nav, bet emocionāli un simboliski, tas, protams, ir ļoti būtiski.

5. Esmu dzirdējis, ka tēvam ir jābūt nākamajam cilvēkam aiz mātes, kas pieskaroties bērnam jau īsu brīdi pēc tā piedzimšanas un tādējādi nodotu tam savas šīs pasaules baktērijas.

6. Pēc visām ciešanu stundām brīdis, kad nāk pasaulē mazulis un pirmo reizi iebrēcas, nav salīdzināms pilnīgi ar neko. Tā ir 100% ekstāze, kuru jūs dzīvē nepiedzīvosiet nekad. Un šajā brīdī mātei parasti pazūd vai aizmirstas pilnīgi visas sāpes. Tas ir ļoti īpaši un neatkārtojami, nepalaidiet šo mirkli garām!

7. Padomājiet arī par to, ko jūs teiksiet saviem bērniem un citiem cilvēkiem, ja būsiet pametuši savu bērnu māti vienu. Vai uz jums vispār var paļauties un jums ticēt, vai jūs vispār esat cilvēks?

8. Ko nozīmē tas, ka atstājat bērnu māti vienu? Dzemdību istabās māsiņu izsaukšanas pogu var nebūt un nebūt arī māsiņu vadu otrā galā. Var būt, ka Jūsu mīļotā būs pieslēgta pie kādām sistēmām vai sirdsdarbību monitoriem un nevarēs pasaukt palīgā tad, kad vajadzēs. Arī medicīnas darbinieku attieksme var atšķirties, ja blakus ir vēl kāds ne tikai pacients. Ja Jūs gribat samazināt riskus, Jums ir jābūt klāt!

9. Ja baidāties no asinīm vai nelabiem skatiem, vēlams neizvēlēties ūdens dzemdības un vienkārši neskatīties, kur nevajag. Tad arī pilnīgi neko pretīgu neredzēsiet, tieši pretēji – Jūs iemīlēsiet savu sievu un bērnus vairāk kā jebko šajā pasaulē.

10. Un visbeidzot – ja Jums pašiem būtu nepanesamas sāpes, vai Jūs nevēlētos savu mīļāko cilvēku blakus, kas palīdz un atbalsta visos iespējamajos veidos?

Bet, jaukās dāmas, ja Jūsu vīrieši tomēr ir pārāk nespējīgi, tad atrodiet jebkuru citu cilvēku, kas ir gatavs būt Jums blakus – mammu, draudzeni, māsu, māsīcu, kaut vai bijušo čali vai darba kolēģi – lai Jūsu “pepiņam” vismaz būtu kauns. Vienīgais, kas nepieciešams, ir attiecīgajam cilvēkam neilgi pirms dzemdībām veikt plaušu rentgenu un nodot kādas analīzes, bet tas viss ir vienkārši un ātri izdarāms.