Skaidrs, ka Rīgas ielu remontdarbi apgrūtina mūsu ikdienu un mēs dusmojaties katru reizi, kad redzam kādu “nejēdzību” vai kaut ko atkal kavējam. Jā, es arī dusmojos un, jā, man arī traucē remontdarbi, pat ļoti. Dažas reizes esmu gandrīz sabraukts. Esmu arī vairākas reizes izsitis savam velosipēdam spieķus, triecoties kārtējā bedrē vai asajā apmalītē. Bet tomēr, ikreiz, kad sadusmojos, es cenšos aizdomāties, kā jūtas tie foršie puiši un vīri, kas veic šos remontdarbus – viņu darba apstākļi un stress, kā arī apkārt notiekošais, man liekas, padara viņu darba ikdienu neciešamu. Viņus ikviens var sabraukt, filmēt, lamāt, dusmoties uz viņiem, apsaukāt sociālajos tīklos, bet viņi arī ir cilvēki ar ģimenēm, draugiem un saviem mērķiem. Arī viņi jebkurā mirklī var kādam uzbraukt vai uzbērt asfaltu uz galvas un nemaz par to nepriecāsies. Varbūt kļūdos, bet šajos ielu remontdarbos celtnieku un apkārtējo cilvēku drošība nav bijusi prioritāte.

No sirds pateicos remontdarbu veicējiem! Vienlaikus, es neattaisnoju darbu organizētājus un plānotājus, kuriem gan, manuprāt, vēl ir kur augt. Savukārt, asākie kritizētāji varētu kādu dienu iet pastrādāt viņu vietā vai vismaz mēģināt netraucēt un nelamāt. Protams, tas viss neattaisno “haltūras” un visādas nejēdzības. Bet ikviens profesionālis zina, cik grūti ir kaut ko izdarīt perfekti un vēl grūtāk – panākt, lai citi kaut ko izdara perfekti – vajadzīgajā termiņā un nepārtērējot izmaksas. Un gan jau šo darbinieku atalgojums nav tik nežēlīgi augsts, lai viņi būtu gatavi aizsmērēt ar pirkstu katru mazāko bedrīti. Ja darbs ir smags, stresains, apstākļi slikti, atalgojums salīdzinoši mazs, arī darba stundas, iespējams, garas u.t.t. – kādus gan darba augļus un kvalitāti mēs varam sagaidīt?

Tomēr esmu pamanījis, ka pēdējā laikā ir jūtams straujāks progress un darbi notiek pat agrajos rītos, kad braucu uz darbu. Lai nu kā, cerēsim, ka jau drīz viss būs kārtībā un priecājamies par ikvienu, kas cenšas un aizrautīgi strādā. Kļūdīties ir cilvēcīgi, tāpat kā dažreiz atpūsties darba laikā, arī bariņos – tas ir tikai normāli 😉

P.S. Paldies, par bildi Rihardam Leperam! Ar Riharda atļauju es to pārpublicēju no viņa Instagram profila.