5 mani lielākie zaudējumi “dziras” nelietošanas 365 dienu laikā


Jā, ir runa par 365 dienām pēc kārtas, jo pēdējo reizi iztukšoju alus glāzi 2016. gada 8. martā. Neesmu “kodējies”, nedz arī jelkā citādi ietekmējies vai dzēris kādus medikamentus. Vienkārši pārstāju lietot. Arī pirms tam lietoju tikai nelielās devās un ne pārāk bieži. Atklāšu 5 vislielākos zaudējums, nelietojot alkoholu 365 dienas pēc kārtas?

1. Zaudēta jautra ballīšu apmeklētāja reputācija

Jā, ballītēs pēdējā laikā kaut cik aktīvi diskusijās piedalos labi, ja pirmo stundu. Pēc tam kaut kā vairāk sanāk runāties ar citiem atturībniekiem, piemēram, gaidībās esošām māmiņām un citiem “outsaideriem” vai vienkārši “nolienu” kādā stūrī un bakstu telefonu, vai domāju par saviem uzņēmējdarbības vai dzīves plāniem. Vai arī pie iespējas “blenžu” TV “Discovery” kanālu, jo mājās man ir tikai kādi 4 bezmaksas kanāli, kurus tāpat gandrīz nekad neskatos. Bet zaudējums tomēr nav milzīgs, jo nekad neesmu bijis liels ballīšu fans un, manuprāt, man nekad nav bijusi jautra cilvēka reputācija. Taču pēdējā gada laikā esmu bijis vispār tikai dažās ballītēs, no kurām īsti neizdevās izvairīties, lai arī mēģināju, protams 😉

2. Esmu zaudējis iespēju atslēgties no ikdienas problēmām

Jā, protams, pēc darba dienas, izdzerot vēsa alus kausu vai vīna glāzi, dzīve uzreiz šķiet brīnišķīgāka un aizmirstās visas ikdienas raizes vai vismaz tās kļūst mazāk svarīgas. Par šo zaudējumu es domāju vēl laikā kamēr prātoju, vai tā pilnībā vispār vēlos pārstāt baudīt “dziru”. Risinājumu atradu un tas strādā, lai arī cik dīvains tas neliktos. Proti, mans risinājums ir fiziskā slodze un audiogrāmatas vai ideālā variantā – abi kopā. Ja pēc darba braucu mājās ar velosipēdu un klausos audiogrāmatu, es aizmirstu visu, par ko raizējos dienas gaitā, jo pretējā gadījumā nedzirdu vai neatceros neko no grāmatas. Bet, par cik klausos tādas grāmatas, kas man tiešām interesē, tad nākas koncentrēties uz klausīšanos. Rezultātā es pārrodos mājās jau ar “izvēdinātu” galvu un bieži pat atsakos pārrunāt ar sievu darba lietas, sakot, ka tas taču nav tik svarīgi, lai mēs tam tērētu jau tā tik ierobežoto kopā būšanas laiku.

3. Nevaru atbrīvoties un nodoties dejām

Jā, atzīšos, ka dejotājs esmu ļoti slikts un mēdzu jokot , ka vados pēc kaut kur internetā lasītas atziņas, ka “īsti vīrieši taču nedanco, jo Švarcnēgers nedanco, Stalone “bojevikos” nedanco” u.tml. Dejot man nekad nav paticis un to daru tikai akūtas nepieciešamības gadījumā, piemēram, ja sieva ļoti grib dejot un atgādina, ka gadiem to jau nav darījusi, tad arī skaidrā prātā es nodejoju 1 līdz 2 dejas. Ar to arī jautājums ir atrisināts un vairāk dejot es nemaz nevēlos. Man arī nav aktuāla naktsklubu apmeklēšana un jaunu draudzeņu iepazīšana. Tā kā, lai arī citiem tas varbūt ir svarīgi, man šajā pozīcijā zaudējumu tomēr nav.

4. Esmu zaudējis visus savus draugus un labākos paziņas

Diemžēl vai varbūt arī par laimi, man nav tādu draugu, ar kuriem mani saistītu tikai “dzira”. Ja pat tādi būtu, domāju, ka to zaudēšanu es īpaši nepārdzīvotu. Tā kā viss kārtībā – esmu joprojām draugos ar visiem cilvēkiem, ar kuriem vēlos kopā pavadīt laiku. Šī gada laikā neviens cilvēks nav mani “lauzis” lietot alkoholu. Par to, protams, esmu priecīgs un pateicīgs. Nav jau tā, ka es nespētu atteikt, bet zinu, ka šāda diskusija man būtu nepatīkama.

5. Jūtos mazvērtīgāks nodokļu maksātājs

Kā zināms, tad liela daļa no alkohola cenas ir akcīzes nodoklis, kas pa tiešo ieripo mūsu valsts kasē. Tad nu jāatzīst, ka nedzerot un nepērkot alkoholu, protams, mazāka manas naudiņas daļa ir nonākusi valsts kasē. Taču esmu atļāvies vairāk tērēt sporta inventāram un aktīvai atpūtai, kur, protams, nodokļu īpatsvars ir mazāks.

 

Ieguvumi?

Pārmaiņas pēc uzskaitīšu arī dažus ieguvumus, jo zaudējumus vairs nespēju izdomāt.

  1. Ietaupīta naudiņa gan par alkoholu, gan taksi.
  2. Iegūts laiks, jo varu pilnībā vienmēr plānot savu laiku un realizēt plānus bez jebkādām novirzēm – visas dienas, vakarus un rītus.
  3. Bez lielām grūtībām varu noturēties sava “ideālā” svara līmenī.
  4. Aiztaupīts kauns par neapdomīgiem izteikumiem vai neveiklām izdarībām, kas varētu rasties alkohola kompānijā.
  5. Nav bijis jāmokās galvas sāpēs, jāvemj un neko, nekur neesmu pazaudējis dzērumā.
  6. Brīvdienas ir manas pilnībā – es varu tajās dzīvoties ar ģimeni, sportot un strādāt mājas darbus.
  7. Zinu, ka vienmēr varēšu sēsties pie stūres un braukt jebkur, kur un kad būs vajadzība.
  8. Nav iemesla aizkavēties vakaros kādos “networkingos” vai “darba” komunikācijas pasākumos un tādējādi laupīt laiku ģimenei.
  9. Vairs neuzturu mājās plašu alkohola sortimentu priekš visām iespējamo viesu gaumēm. Visi zina, ka nedzeru un, ja ciemiņi grib pie manis ko iemalkot, tad paši to arī atved.
  10. Esmu noklausījies kaudzi audiogrāmatu, daudz ko uzzinājis un pārdomājis. Domāju, ka šī mana pieredze viena pati ir desmitkārt vērtīgāka par visām brīnišķīgajām sajūtām un iespējām, ko dod “dzira”.

 

Kas tālāk?

Laikam jau turpināšu nelietot alkoholu, jo arī bez tā ir ļoti labi. Vai es kādreiz atkal lietošu? Ļoti iespējams, ka iemalkošu glāzi konjaka, kuru iegādājos pirms dēla piedzimšanas un kuru biju domājis atvērt, kad dēls sasniegs 18 gadu vecumu. Varbūt nolemšu iedzert kādu iemeslu dēļ jau agrāk – es to tiešām nezinu. Tas nav būtiski. Būtiski ir darīt to un tā kā mēs katrs vēlamies. Kā mums pašiem ir labāk. Nav slikti dzert, slikti ir dzert par daudz. Nav slikti arī nedzert, tā ir izvēle un mēs katrs varam izvēlēties 😉

P.S. Kā ir ar Tevi, varbūt saredzi vēl citus zaudējumus? Varbūt arī Tu vēlies dzert mazāk vai nedzert nemaz? Pastāsti! Ja ir vajadzība, varu mēģināt Tev palīdzēt arī ar kādu padomu 😉

Advertisements

4 thoughts on “5 mani lielākie zaudējumi “dziras” nelietošanas 365 dienu laikā

  1. Pirms nedēļas vakarā izdzēru pudeli alus. Neko, dzīvs, tiesa, nav nepārtrauktu “dienas pēc kārtas”, bet tas laikam arī nav svarīgi. Lietoju maz, jo neprasās. Sportoju daudz, jo prasās. Iespējams, ar laiku kaut kas mainīsies, iespējams, ka nemainīsies 🙂

  2. Šis “Arī pirms tam lietoju tikai nelielās devās un ne pārāk bieži” nekādi neiet kopā ar pārējo rakstu. Nosauktie ieguvumi liecina par diezgan ievērojamu un regulāru dzeršanu līdz tam. Glāze alus neliedz braukt ar auto, nekad nemaina rītdienas plānus un nelaupa laiku ģimenei.

  3. Mēdzu ko iedzert tikai kad esmu atvaļinājumā ārzemēs. Un tas ir ļoti reti 😦 Bēdīgs esmu ne jau par to, ka nedabūju iedzert, bet par to, ka tik reti tieku atvaļinājumos. Latvijā nedzeru. Iemesls principā banāls – “neprasās” un arī nav ar ko. Vienam dzert – tas nu galīgi nav stilīgi. Esmu to darījis agrāk, bet jēgas nav nekādas. Agrāk šad un tad iedzēru kādu ekskluzīvu alu, jo dzert tikai dzeršanas dēļ kaut kādu “širpotrebņiku” (no sērijas: Aldara alus) vispār neuzskatu par kaut ko labu. Ja Latvijā aizliegtu alkoholu, mani tas nekādi neiespaidotu.

  4. Izlobīju:
    – dzira un audio grāmatas ir nesavienojamas lietas
    – pārāk maz fizisko aktivitāšu no dziras lietošanas brīvajā laikā noved pie liekā svara
    – kaut ko neapdomīgu pateikt var tikai dziras mudināts
    – ja bieži jāvemj un brīvdienas mājās kļūst “nekādas”, tad vajag ņemt stūri savās rokās

    Bet, ja nopietni, tad apsveicama iniciatīva, ja tas palīdz gūt piepildījumu. Lai viss izdodas !

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s