Necentīšos Tevi pārliecināt, ka dzert ir slikti, bet vienkārši padalīšos ar savu nedzeršanas pieredzi. Manuprāt, lietot vai nelietot – ir vienkārša izvēle. Līdzīgi kā ēst vai neēst gaļu. Savi plusi ir gan ēdot, gan neēdot. Kāds no mums jūtās labāk un ir veselīgāks, ēdot gaļu, otrs – neēdot. Cik cilvēku un pētnieku, tik viedokļu.

Kāpēc un kā tieši es beidzu lietot alkoholu?

Man bija nelielas veselības problēmas un ārsts ieteica kādu brīdi nelietot rūgstošos alkoholus. Tā kā stipros alkoholus īpaši nepatērēju, tad sāku nejauši atturēties.

Tajā laikā es lasīju (klausījos) Charles Duhigg grāmatu “The Power of Habit”, kura skaidro to, kā mēs veidojam savu dzīvi, izdarām izvēles un kā mēs varam mainīt savu uzvedību. Tas mani iedvesmoja pamēģināt kaut ko mainīt arī savā dzīvē. Es mainīju vairākas lietas, tostarp arī neatsāktu lietot alkoholu.

Grāmatas iespaidā es izvirzīju hipotēzi, ka pozitīvu sajūtu, ja nedzeršu, man būs vairāk nekā dzerot. Piemēram, nebūs kauna, kurš dažreiz jāpiedzīvo pēc “sirsnīgākas” iedzeršanas – gan par izdarīto, gan pateikto. Tāpat arī nebūs jāmokās paģirās un ietaupīsies nauda. Nebūs jāuztraucas par to, kā tikt mājās no kādas ballītes un vienlaikus būs vairāk laika gan darbam, gan cita veida atpūtai un arī ģimenei. Būs veselīgāks miegs un skaidra galva katru rītu un, šķiet, būšu kopumā adekvātāks un varēšu paveikt vairāk.

Paralēli es arī sāku domāt, kādos gadījumos es mēdzu iedzert un ar kādām alternatīvām es varētu aizvietot dzeršanas rezultātā iegūtās pozitīvās sajūtas. Tā kā es galīgi neesmu ballīšu cilvēks, tad ar ballītēm mans atrastais alternatīvais ieguvums ir iespēja no tām tikt prom jebkurā mirklī, jo parasti tas notiek ar auto. Kā arī varu darīt sievu laimīgāku, jo viņa var pelnīti malkot vīna glāzi un socializēties manā vietā. Arī nākamā diena un pat ballītes vakars vairs nav jānoraksta. To visu apzinoties, ballītēs alkohols man vairs nešķiet “pievilcīgs”. Taču jāatzīst, kopš principiāli atsakos no iedzeršanas ballītēs, jūtos tajās kā absolūts citplanētietis un, šķiet, ka arī citiem liekās tāpat. Ja Jums ir svarīga ballīšu atmosfēra, socializācija un tamlīdzīga kņada, baidos, ka nedzeršana varētu būt mazliet grūtāk realizējama.

Savukārt, darba lietas es pamanos aizmirst, braucot mājās no darba ar velosipēdu un klausoties audiogrāmatas. Es nevaru vārdos izteikt, kā tas man patīk. Un, ieklausoties grāmatās, minoties un elpojot āra gaisu, manas darba domas paliek kaut kur tālu aizmugurē. Ierodoties mājās, tagad, arī bez šķidru vielu izraisīta “restarta”, esmu gatavs pateikt sievai un bērniem, ka viņus ļoti mīlu un ar smaidu uz lūpām baudīt sievas laipni sagatavotās vakariņas.

Domājot par atpūtām un atvaļinājumiem, es saprastu, ka tajos alkohols drīzāk mazina pozitīvās sajūtas nekā tās vairo. Proti, prieku un labsajūtu atpūtā man sagādā būšana kopā ar savu sieviņu vai visu ģimeni un “atslēgšanās” no darba lietām, steigas, biznesa mērķiem un aktīvās komunikācijas. Jo lēnāk un bezrūpīgāk ritēs atpūtas laiks, jo tas šķitīs garāks un dos lielāku “veldzi”. Manuprāt, ir pietiekami harmoniskā atpūtā pavadīt vienu dienu, lai atjaunotos gandrīz tik pat lielā mērā, kā tas ir iespējams nedēļu garā atvaļinājumā. Savukārt, ja atvaļinājumā jāremontē māja vai jāskrien no viena veikala vai apskates punkta uz nākamo, ķīvējoties un stresojot, tad nekādas atpūtas nebūs vispār. Vismaz ne tādā nozīmē, kā es to saprotu.

Kad to visu izdomāju, nolēmu vienkārši pamēģināt nedzert un skatīties, kas sanāks. Sanāca tā, ka kopš 2016. gada 8. marta neesmu iedzēris ne pilīti alkohola un pat īsti nav bijusi vēlme. Jūtos lieliski, esmu laimīgs gan rītos, gan vakaros, ietaupu naudu un pilnvērtīgāk izmantoju savu laiku. Man ir sajūta, ka arī domas kļuvušas “skaidrākas”, bet varbūt tam vairāk sakara ar grāmatām, kuras kaudzēm patērēju. Turklāt, nedzerot un “neatlaižot”, kā arī uz darbu braucot ar velosipēdu, esmu zaudējis visu to svara daļu, kuru varētu dēvēt par “lieko”. Tā nu es laimīgi dzīvoju un atliek laika pat ierakstīt kādu blogu 😉

P.S. Rakstam pievienotā bilde fotografēta šī gada 1. janvārī.